šonakt sapnis bija sasodīti dīvains...
domas jaucās...
...tētis nosauļojies brūns un ar Ģimeni strādā uz lauka. vāc sienu. es pa vidu maisos mainoties no maziņas meitenītes uz tagadējo vecumu. arī skatu punkti mainās no putna lidojuma uz manu acu skata un kāda novērotāja skatu punkta. haoss. visādas dīvainības. nopļauts siens. man jādodās prom. tētis saka ka uz neilgu laiku. viņš paņem mani klēpī un mēs bužinām viens otram matus. viņam ir ļoti skaisti mati. viļņaini. visu sapņa laiku es jūsmoju par viņa skaistumu un staltumu. es sēžu viņam klēpī kā "zirdziņā" un viņš mani noskūpsta. ne kā meitu, bet mīļoto sievieti. maigi. un tas neliekās nekas dīvains. sajūtas ir tik tīras, kaliekās tajā pasaulē kurā mēs bijām tai mirklī viss ir atļauts un jebkurš izteiksmes līdzeklis ir atļauts. trīsas no mīlestības dziļuma... un mani atrauj no viņa. pa ceļam mammas acis. viņa sargā brāli. viņa nevar mani samīļot. mani tur un ved prom....