Visi zina, ka kristīgās popdziesmas 99% gadījumu ir bezgaumīgas. Taču tās reizēm lingvistiski programmē un palīdz sevi uzkačāt. Piemēram, "es nebaidīšos ļaunuma, jo mans Dievs ir ar mani, un ja Dievs ir ar mani, no kā man baidīties, no kā man baidītie? Tu mani neatlaid, ejot cauri mieram, vētrai, Tu mani neatlaid, ejot cauri priekam, bēdām, Tu mani neatlaid, Kungs, mani neatlaid nekad!" Un es burtiski redzu, lai gan Bargais saka, ka nedrīkst izteloties, bet es esmu jutekliskais katolis un iztēlojos, kā es eju pa dzīvi un Kungs mani neatlaiž nekad, kā bērns rotaļlaukumā iet pa šauru trubu, pie pieaugušā rokas turēdamies. Vai, ja gribam gaumīgāk, mīl mani Dievs, gar bezdibeņiem vadot.