film #1
Tātad doma, kura man radās sēžot skolas kafejnīcā brīvstundas laikā.
Dziļā doma: cilvēku dzīvēs ir daudzas vērtības, kuras , protams, tiek aizmirstas un ignorētas. itkā jau cilvēki saprot, ka tādas ir, bet nezin kādēļ tās negrib pieņemt(varbūt visi ir kļuvuši stilīgi, anarhisti). negrib pieturēties pie dzīves vērtībām.
Kā to parādīt: filmā piedalās viens cilveks, kurš staigā pa ievērojamākajām rīgas vietām un ar skaistu, lielu fotoaparātu, fotografē interesantākās lietas(dzīves vērtības). to viņš dara no rīta līdz vakaram, kas varētu simbolizēt dzīves ritējumu, un ap dienas beigām, viņš vēlas aplūkot savas safotografētās bildes, bet tās diemžēl laika gaitā ir izbalējušas un tajās neko nevar saskatīt. tā nu viņš sēž un nožēlo, ka visu dzīvi pavadījis tā vieglprātīgi un neko nav noglabājis prātā, kas ir lielākā zināšanu krātuve un viņš jau ir tik vecs, ka nespēj vairs neko atgūt un viņa dzīve ir nodzīvota veltīgi.