nepateicība pasaules alga
Virsrakstam nav tiešas saistības ar notikumu, bet tas man pirmais iešāvās prātā, un tā tam būs būt.

Šorīt, braucot no treniņa, autobusā iekāpa kontrole - 2 tantes. Priekšā noštrāfēja kādu blondu sievieti augstpapēžos, un es, turot rokās sagatavoto mēnešbiļeti un studenta apliecību, nodomāju, ka tā viņai arī vajag, ja nepērk biļeti. Tālākie notikumi bija diezgan ironiski.

Kontroliere pienāca pie manis, uzmauca sev uz deguna brilli un diezgan rupjā veidā paņēma no manis mēnešbiļeti, uz brīdi bija vērojams neapmierinājums, tad viņa apgrieza mēnešbiļeti otrādi, un iesaucās: "Atkal jau! Vēl viens!" vai tamlīdzīgi. Tālākā izturēšanās pret mani bija kā pret kādu noziedzinieku, tika prasīta soda nauda 2 Ls apmērā.

Kā godīgs un apzinīgs cilvēks, es jutos kā apdirsts no galvas līdz kājām. Mēneša pirmā diena, aizmirsu uzrakstīt to sūda vārdu. Pazemojums, vājprātīgas dusmas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka otra kontroliere piespiedās man no ejas otras puses, lai es no tā krēsal nekur nemuktu. Mēģināju protestēt, bet atbilde bija: "Kāpēc man ar jums te būtu jāņemās".

Tu, cilvēks pēc vislabākās sirdsapziņas, brauc ar savu mēnešbiļeti, bet ti kun tā jāpiedzīvo šāds pazemojums. Protams, ka kontrolieriem labākais slaukšanas laiks - 1. datums. Bet kāpēc tāda attieksme? Ne kripatiņas cilvēcības.

Noteikumiem un likumiem ir jābūt, bet ir jāpaliek cilvēcībai, likumu elastībai. Un tā sajūta, ka esi pilnīgi bezpalīdzīgs likuma priekšā, kaut arī ar pilnīgi tīru sirdsapziņu, ir neizturama.