Mērsraga beigas.

Viņš ir vienīgais, kurš pēdējā laikā spēja manī izraisīt emocijas. Nav jau runa – pozitīvas vai negatīvas. Bet tādas, kas man lika domāt, cerēt, sapņot, gaidīt, varbūt pat vilties un skumt, bet arī līksmot un priecāties.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Žēl, ka tas viss beigsies jau rīt, bet pavisam – pēc nedēļas.

Ienīstu jau tagad 17.09.09 un visu šo Viņa braucienu!