vai nav dīvaini, ka liela daļa cilvēku, kas visādi citādi uzvedas līdzīgi tev, lasa tādas pašas grāmatas vai klausās skumju mūziku, šie cilvēki, izejot uz ielas vai dodoties uz darbu un izklaidēm, līdzi ņem tādu nelielu maisiņu, tādu kā nomedīta dzīvnieka ādas imitāciju ar saitītēm, kas tiek saņemtas rokā vai pārmestas pār plecu, un šajos maisiņos pārnēsā veselu lērumu lietu, pārsvarā - mazas kārbiņas ar krāsām vai īpašas ierīces šo krāsu uzklāšanai mednieka maskēšanās nolūkos vai pat kareivja agesīvo kara masku izskatā... bet citi cilvēki vēl arī nēsā līdzi sainīti ar krāsainiem papīriņiem, kuriem pašiem par sevi nekādas mākslinieciskas vērtības nav, vienīgi tā, ka šos papīriņus var apmainīt pret vēl pamatīgāku lērumu kārbiņu ar kaujas krāsām