Garastāvoklis:

un ne-calm

ufffff.. cik sen šī tē difūzi sildoša sajūta nas sajūsta.. un ne tikai laba frznču vīna ietekmē.. bet arī sajūta, kad visi pienākumi un atbildības ir nost no taviem pleciem, kad esi brīvs.. vismaz uz šīm pāris dienām. kā jau arī domāju - noraidīju veselus divus b-day svinēšanas pasākumus.. nu i priecīga esmu.. kas var būt labāks, ka atvert vīna pudeli un baudīt to nesteidzoties pārrunājot dažādas lietas ar saviem i-draugiem (jā -jā, es tēmēju arī uz tevi, darling - domāju nav grūti saprast,par ko iet runa, jo tik tu vien šo te manu pasākumu lasi.) vispār jau šī te dienasgrāmata - nav nemaz dienasgrāmata - tāda sajūta, ka es tev vēstules rakstu - jo neviens cits jau šo nemaz nelasa :) jauki atkal paklausīties zemfiru - tu pat iedomāties nevari, cik liels dzīves periods un cik svarīgi notikumi ir saistīti ar šo mūziku.. droši vien, ka kādreiz pastāstīšu.. bet pašlaik uzpeldēja dažādas domas par cilvekiem, kas toreiz bija, par tām sajūtam, kuras godigi sakot nemaz nevar vairs tik precīzi atcerēties un reanimēt.. bet tāpat tās kaut kur dziļi iekšā sēž, un šados te brīžos nez kāpēc pašas par sevi stāv acu priekšā..
kaut kāds melanholisks noskaņojums (vārda labā nozīmē) šausmīgi gribās kaut kur aizbraukt. paslaik izskatās, ka nezt brauciens būs uz franciju.. ir būts parīzē uz vienu dienu - iespaidi - nekādi, līdz ar to gribās tos mainīt uz pozitivo pusi, pie tam daži labi visu laiku grib pierunāt, ka ir jābrauc. tad jau redzēs. (pašlaik iedomājos, ka teksts ir baigi nesakarigs, bet vai nav vienalga?)

tikai nesen sāku pamanīt (vai aizdomāties par to), ka pēc būtības esmu ambicioza būtne. man patīk, ka mani novērtē. man patīk daudz zināt. man patīk diplomi un atziņas. patīk, ka mani slavē. laikam, tā ir pirmā reize, kad atzīstos rakstiskajā veidā LOL. (tagad ir visi pierādījumi manam egocentriskumam lol)

ai, labi, apnika rakstīt. garīgais tāds pašķībs.. lol interesanti, kā veicas r.? :/