Tava tuksneša taka ir kļuvusi pārāk ērkšķaina un akmeņaina.
Viņa gaida tevi uz kāpnēm mīkstās, pēc šampūna smaržojošās čībās, un gredzens ir aplikts ap kājas pirkstu.
Tu sēdi uz trotuāra un ar maizes drupačām baro baložus.
Viļņi sitas pret krasta klintīm.
---
Saules templis, kurā tu neieej. Pie vienas no tā zeltainajām kolonnām ir pieslietas kāpnes, pa kurām tu kāp uz augšu. No turienes tu skatīsies, kā saule pārvērš par zeltu pievakares dūmaku. Tu atrausi vaļā savu ciešo apvalku, lai saule tevī lidotu pretī saulei. Zeltainā saule ir nebūtiska. Melnajai un neredzamajai saulei.