Šitāds maziņš suņa lopiņš gan i spējīgs nervus pabojāt...
Pielikām viņu pie siksniņas ārā, lai papriecājas par zaļo zālīti un iepazīstas ar tauriņiem, bet šamais bļauj tā it kā mēs viņu kājām spārdītu. Miers un klusums iestājas tikai kādam no mums klātesot un bužinot apaļīgo punčuku. A ko iesākt rīt? Un cik vecu kucēnu vispār patiesībā drīkst likt laukā pie siksnas?