septembris pirmais mani neskar.
es pat neiznu, vai man ir bēdīgi, ka vasara ir beigusies, vai tomēr nav. galu galā man vēl ir vesela nedēļa.
un tagad tā atskatoties, grūti pat pateikt, kāda tad īsti ir bijusi 2009.gada vasara.
Jūnijā bija tā sesija, kur es īsti neredzēju dienas gaismu, līdz brīdim, kad atbrauca Ieva, un nākamajā rītā es notkritu pa trepēm. nu tas bija viens tāds notikumiņš. Tad bija tā sesijasesijasesija, kur vajadzēja stresot un sims un vienu reizi braukt uz fakultāti, stāvēt rindā pēc atzīmēm un tā. Pēc tam laikam nāk Jāņi, kas bija vispār 3 dienu murgs, in general. Tālāk bija mūsu lieliskais Polijas brauciens, kas bija, manuprāt, vasaras lielākais un labākais notikums. Mūsu kompānija, mūzika, dzīvošana, braukšana mājās, nu, viss tieši tā kā vajag. Tālāk mani piredzīvojumi medībās. Kur arī gāja diezgan.. mm.. interesanti. Un tad nāk visādi sīkumi - visādas sēdēšanas ciemos, pie jūras, kīno, visādu gardumu gatavošana..

Vienīgais, bija ieplānots daudz daudz vairāk, nekā īstenots. Par to man ir ļoti ļoti žēl, īstenībā.