Pēteris Caune, jaunumi (cu) rakstīja, @ 2005-02-02 14:31:00 |
|
|||
No mašīnām es nekā nesaprotu, bet varu pastāstīt, ko notjūnēt savai GNU/Linux sistēmai.
Tā nu tas ir, lai arī cik daudz operatīvās atmiņas nebūtu, kaut kad viņa vienmēr izbeidzas. Tad sistēma ķeras pie virtuālās atmiņas, kas parasti ir vienkārši fails vai partīcija nodalījums cietajā diskā. Dzīvē tas parasti izpaužas tā, ka dators "aizrijas", cietā diska lampiņa labu laiku neizdziest, un vēl pēc brītiņa sistēma atkal sāk lēnām atgūties. Šādi gadījumi izceļas brīžos, kad atvērtas un labu laiku nelietotas daudzas un mēs pēksņi sākam uz visām pēc kārtas klikšķināt. Virtuālā atmiņa tiek lietota arī visu pārējo laiku, tikai mēs to ij nemanām.
Lai nu kā, jo ātrāka virtuālā atmiņa, jo labāk būs. Manā datorā ir divi cietie diski - abi apmēram vienādi ātri. Uz katra ir 1GB nodalījums virtuālajai atmiņai. Sistēmai bija vēlēts datus glabāt abos nodalījumos. Izskatījās, ka viņa plāns ir - piedzīt pilnu pirmo nodalījumu, tad ķerties pie otrā. Tas nav sevišķi gudri, jo, lai nu cik, bet 2.5GB operatīvās atmiņas man vēl pārāk bieži nevajag.
Nu un tad nāca ideja - kā būtu ar RAID? Saslēdzam abus nodalījumus RAID0 masīvā un iegūsim dubultu virtuālās atmiņas ātrumu (un tos pašus 2GB vietas)? Domāts - darīts -
mdadm
no abiem nodalījumiem uztaisu jaunu RAID iekārtu /dev/md0 Tagad, vienīgi, atliek noskaidrot, vai tiešām palika labāk? Jo disku ātrumi tomēr nav gluži vienādi.
/tmp mapē ir daudz visādu bieži izmantotu failiņu. Apjoma pēc viņu daudz nav, uzmontējam šo mapi atmiņā (failsistēma tmpfs). Atkal - vai palika labāk, īsti skaidrs nav. Grūti izmērīt.
Pēc noklusējuma, sistēma, ikreiz, lasot failu, atjauno tā "Last access" atribūtu. Bez tā mierīgi var iztikt (pēdējā rakstīšana varētu noderēt, bet kam vajag pēdējo lasīšanu?). Te smalki aprakstīts, kā tās lietas nodarīt.