valodniecība
Es šodien ģenerēju ekselentas idejas. Domas plūst caur smadzenēm kā bangojoši viļņi, lol. Bet par to nerunāšu - tikvien kā turpināšu ģenerēt un tuvoties mērķiem. Drīzāk gribēju pakritizēt valodniekus.
Kad pirmo reiz sabiedrībā parādījās vārds "jutīgs" līdz šim zināmā "jūtīgs" vietā, es, protams, kādu laiku nemācēju valdīt smieklus. Bet tomēr tikai nesen (kas varbūt dīvaini) kaut kur lasīju šī vārda kulmināciju (kam iepriekš nebiju pievērsusi uzmanību) - "..un viņu abu starpā valdīja nesatricināmas (!) JUTAS!" Ko šādu izdzirdot mani tiešām pārņēma šoks (pēc kā tas vispār izklausās?) un es konstatēju, ka vairs neviens jauns romāns, kurā izmanto vārdu "jutas" nav lasāms. Kaut gan es vispār tādus nelasu, jo pirmāmkārtām atbalstu zināmu klasiku. Manās acīs minētais vārds ir zaudējis jebkādu vērtību un jebkādu spēku, ja to grib iesaistīt elpu aizraujošos stāstos. Šajā gadījumā es nicīgi paskatos uz valodniekiem un turpinu izmantot burtu "ū". Un turpināšu arī lietot vārdu "Islande" apzīmējot smuko valsti, kurā mīt pat lieliski mūziķi, ignorējot valodnieku karstāko vēlēšanos - burtu "Ī". Pieradumam ir spēks!