pry (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} pry) rakstīja,@ 2007-01-24 22:56:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Shodien pa meiliem iekliida :D
Jāsaka, ka šis atgadījums ir iz reālās dzīves, taču ne pašas
piedzīvots...tā kā šoreiz man ir atstāstītāja loma...
Visa darbība notiek vakara pusē, pārpildītā tramvajā...
Kā tas bieži notiek, konduktore piesējas pie mazas meitenes, kurai rokās
bija vijoles futlāris... Viņa nekādīgi nespēja samierināties, ka tas
aizņem dārgos kvadrātcentimetrus viņas vagonā un lika maksāt kā par
papildus bagāžu! Rezultāts: bērns novests līdz asarām, mēģinot
iestāstīt, ka viņa ar lielāko prieku maksātu, taču naudiņas viņai nav,
jo tā iztērēta pusdienām...
Visu šo ainu novēro kāds jauns (jāpiebilst-krēslā sēdošs) vīrietis, līdz
arī viņa nervi neiztur un viņš ņemas aizstāvēt meitenīti... Viņš
uzbrūkošā tonī skaidro konduktorei, ka vijoles futlāri, ko meitene tur
rokās, jau nekādīgi nevar uzskatīt par palildus bagāžu un ka pretējā
gadījumā viņam būtu jāmaksā par olu paciņu, ko viņš tur savā klēpī. Uz
šiem argumentiem konduktorei nav ko atbildēt un viņa ātri vien nozūd
tramvaja priekšgalā.
Tramvajs turpina ceļu, piestāj pieturā, kurā vīrietis - aizstāvis arī
izkāpj...taču stāsts šeit nebeidzas...tajā pašā pieturā iekāpj cits
jauns vīrietis un apsēžas vīrieša-aizstāvja vietā...tad arī seko
kulminācija!
Acīmredzot, konduktore bija gaužam aizvainota par iepriekšējā vīrieša
izteikumiem, tāpēc, neko nenojausdama par fikso vīru maiņu, kareivīgā
solī devās zināmā virzienā un izšāva vienkārši ģeniālu teikumu:" Ja es
gribēšu, tad Jūs maksāsiet arī par savām olām!"
Jāsaka, ka uz brīdi iestājās klusuma brīdis...līdz beidzot no pavisam
neinformētā jaunā vīrieša mutes izšāvās vēl ģeniālāka atbilde: "Kad
manas OLAS būs bagāžas lielumā, tad arī es par tām maksāšu!"...klusuma
brīdis izšķīda..punkts
Jāsaka, ka šis atgadījums ir iz reālās dzīves, taču ne pašas
piedzīvots...tā kā šoreiz man ir atstāstītāja loma...
Visa darbība notiek vakara pusē, pārpildītā tramvajā...
Kā tas bieži notiek, konduktore piesējas pie mazas meitenes, kurai rokās
bija vijoles futlāris... Viņa nekādīgi nespēja samierināties, ka tas
aizņem dārgos kvadrātcentimetrus viņas vagonā un lika maksāt kā par
papildus bagāžu! Rezultāts: bērns novests līdz asarām, mēģinot
iestāstīt, ka viņa ar lielāko prieku maksātu, taču naudiņas viņai nav,
jo tā iztērēta pusdienām...
Visu šo ainu novēro kāds jauns (jāpiebilst-krēslā sēdošs) vīrietis, līdz
arī viņa nervi neiztur un viņš ņemas aizstāvēt meitenīti... Viņš
uzbrūkošā tonī skaidro konduktorei, ka vijoles futlāri, ko meitene tur
rokās, jau nekādīgi nevar uzskatīt par palildus bagāžu un ka pretējā
gadījumā viņam būtu jāmaksā par olu paciņu, ko viņš tur savā klēpī. Uz
šiem argumentiem konduktorei nav ko atbildēt un viņa ātri vien nozūd
tramvaja priekšgalā.
Tramvajs turpina ceļu, piestāj pieturā, kurā vīrietis - aizstāvis arī
izkāpj...taču stāsts šeit nebeidzas...tajā pašā pieturā iekāpj cits
jauns vīrietis un apsēžas vīrieša-aizstāvja vietā...tad arī seko
kulminācija!
Acīmredzot, konduktore bija gaužam aizvainota par iepriekšējā vīrieša
izteikumiem, tāpēc, neko nenojausdama par fikso vīru maiņu, kareivīgā
solī devās zināmā virzienā un izšāva vienkārši ģeniālu teikumu:" Ja es
gribēšu, tad Jūs maksāsiet arī par savām olām!"
Jāsaka, ka uz brīdi iestājās klusuma brīdis...līdz beidzot no pavisam
neinformētā jaunā vīrieša mutes izšāvās vēl ģeniālāka atbilde: "Kad
manas OLAS būs bagāžas lielumā, tad arī es par tām maksāšu!"...klusuma
brīdis izšķīda..punkts
