Kestnera jēgas meklējumi
"Ko es iesākšu ar varu?" viņš vaicāja. "Es zinu, tu tīko pēc varas. Bet ko es iesākšu ar varu, ja es nevēlos būt varens? Varas kāre un naudas kāre ir māsas, bet ar mani tās nav rados."
"Varu iespējams izlietot citu interesēs."
"Bet kurš tā dara? Viens to izlieto savā labā, otrs savas ģimenes labā, trešais nodokļu maksātāju, ceturtais blondu dāmu labā, piektais to labā, kas augumā garāki par diviem metriem, sestais - lai pārbaudītu pie ļaudīm kādu matemātikas formulu. Man nospļauties par naudu un varu!"
"Kaut pasaule būtu dārzniecība, par kādu es sapņoju! Es tevi sasaistītām rokām un kājām aiznestu turp un liktu iestādīt sev dzīves mērķi!"
(..)
"Vispirms vajag radīt saprātīgu sistēmu, tad cilvēki piemērosies. Protams, tu to atzīsti. Bet tu labāk fantazē par nesasniedzamu, ideālu mērķi, nekā tiecies pēc mazāk ideāla mērķa, ko iespējams īstenot. Tas tev ir ērtāk. Tev nav godkāres, tā ir visa nelaime."
Un tad viņiem pievienojās divas dāmas - viena resna un blonda, otra - kārna ar līkām kājām.