No 11.00 līdz 16.00 vaļojāmies ar putnelis pa jūras malu. Piepūšamie matrači pie paša ūdens, vēss vējiņš... Kokteilis no persiku sulas, saldējuma un brendija, liels arbūzs, sviestmaizītes līdz. Es lasīju grāmatiņu, putnelis būvēja smilšu pili. Vispirms vienu torni, bet tas sabruka. Tad gabaliņu tālāk - otru. Tas stāvēja visu dienu. Nu, pietrūkst tik hobbitu ij Gredzena.
Apcepinājāmies, varbūt pat drusku par daudz. Bet tas nekas - es rīt iešu akal! Ja vasarā nenoiet drusku ādas vismaz no pleciem = tad tā nav bijusi nekāda riktīga vasara.
Ja vēl jūras ūdens nebūtu tāds nedzidrs un, ja nesmelgtu žoklis, būtu vispār idille.