Brīnišķīgas brīvdienas..... Vesela nedēļa lauku mājā pie jūras.... Cerams, ka ar ŠO pietiks līdz pat nākamajam gadam, jo uz vēl vienu brīvu nedēļu varu pat necerēt: jauns darbs, kurā arī šī 1 nedēļa, protams, netiek apmaksāta... :( Bet tas bija tā vērts.

Katru vakaru pastaigājāmies un gluži kā Mazais Princis vērojām saulrietus. Un katru vakaru saule norietēja tā pati... un tomēr cita... Nekad debesis nebija identas iepriekšējam. Tāpat kā jūra. Arī viņas rāmumam katru vakaru bij` cita elpa, smaržojoša gan pēc ūdensaļģēm, gan jūras vēja. Un pat krastā izskalotie gliemežvāki katru vakaru bij` sakrārtojušies citā rakstā. Stirna, kas dodas uz jūru padzerties, katru vakaru bij` devusies pa citu ceļu... un viņas pēdas smiltīs stāstīja, vai gājiens bijis mierīgs, vai kāds (cilvēks/dzīvnieks) tomēr traucējis viņas ikvakara (vai varbūt ikrīta) gaitās.
Pat negaiss, kaut arī biedējošs sava tuvuma dēļ, bij` skaists savā baisumā...

Daudzi rāmi un klusi mirkļi palikuši, ko atcerēties stresainajā ikdienā: viļņu šļaksti, meža smarža, lauku ceļa svelme, pirmā ieraudzītā sēne (bērzlape:)) un pat mirušais un krastmalā izskalotais ronītis....