Nav
Kur klejo tavas domas, kad domu vairāk nav
Un kad tu atver ledusskapi, tur arī nekā nav
Cik nežēlīgi dzīvot ir kā puteklim pie griestiem
Un krist un lidot, virpuļot, tā ikdiena jau gadiem
Nu labi, nav jau traki tā, ka viss ir ļoti slikti
Tik reizēm sliktāk kā nekā un nepierasti dikti
Vēl dažas dienas padzīvot uz sausiņiem un tējas
Pēc tam jau arvien labāk, un labāk līdz ar vēju