Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

nu lūk secinu,ka vispār pēdejā laika par daduz domāju par aizgājušām lietām. un vispār secinu, ka savas tagadnes darbībai, laikam vairāk jāparokas savā pagātnē. Nu lūk un secinu ,ak visiem mums dzīvē laikam tomēr parādās tāds cilvēks kā the one that got away. laikam tāds cilvēks par kuru tu atceries, un aizķerās doma kā būtu, ja būtu.
Laikam jau ir intresanti atcerēties cilvēku kā tādu un kopā pavadītos laikus. Kaut vai domājot par to vai spert to soli vai nē. Pat atskatoties uz to visu secinu, ka nav ne mazākās nojausmas vai man bija iespēja vai nebija. Bet laikam tā jautājuma zīme, ka varētu būt arī piedod to šarmu. Nepārprotiet mani tikai, tas ir tālu no tā, ka es biju iemīlejis muļķītis, kas nevar saņemt drosmi. Vairāk bija tā, ka bija piedūrīgi un labi, intreģējoši un fascinējoši, bet galu galā bija tieši tas,kas bija. Laikam es nemāku mākslinieciski to emociju pārcelt.
Laikam tieši arī patīk, ka tas ir the one that got away. Intresanti nostaļģiska doma, ja tā padomā.
Laikam jau dīvaini izskaidrot, ka tā bija nevis simpātija, nevis mīlestība, līdz kurai tam būtu jānonāk. Bet drīzāk tāds kā dzīves posms, kur tu satiec cilvēku. Izveidojas draudzīgas attiecības. Saproti, ka ir fun. Tāds cilvēks ar kuru tu esi kā labākais draugs, bet drusciņ vairāk, un saproti ,ka tas tā kā pretējais dzimums. Un laikam liekas,ka kaut kā instinktīvi būtu jāsper tas nākamais solis, bet jautājums vai vajag. Vienkārši laikam kaut kāds savdabīgs klikšķis, bet tāds savādāks klikšķis. Pat, ja tā padomā ne tāds klikšķis, kur dzimst romance. Laikam es vēlos pozicionēt, to kā sastapt radniecīgu dvēseli. laikam arī tas piedod tam visam seldi sēri atmiņu, un to,ka tomēr tas pagāja un aizgāja.
Vēl laikam secināju, ka var būt draudzības un attieksmes līmenis, kas ir raksturīgs tikai pretējā dzimuma indivīdiem. Un laikam bija intresanti satikt sevi, kas ir meitene.