Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Ja ir draudzība, tā runā, ka nekādā gadījumā nedrīkst no tās veidot ko vairāk. Beigās paliksi i bez tās pašas draudzības :)
Ir protams izņēmumi, ja, nu, tas ir tā abpusēji. Bet tādi mēdz būt tik tad (tas viss ir subjektīvs viedoklis), ja cilvēks/cilvēki izmainās. I mean - ja tu esi sākotnēji uztverts kā draugs, tad tevī ir DRAUGA īpašības, un nekas cits. Ja šīs īpašības pēkšņi izmainās un tu pārvērties no drauga iekš kaut ko vairāk - tad var gadīties "kaut kam pārkāpt", vai attiecīgi - uzkāpt.

Tas viss, protams, ir tik tā kā teorija, jo arī es nevaru sevi saukt par tādu, kas nu 100% uz draugu acis nemestu. Nekad nevar būt drošs, tā teikt.

A par "the one that got away": man reiz bija draugs, kurš šķiet bija uzticamākais un īstākais draugs, kas man ir bijis. Ar visāp tām vērtībām, kūrām manā skatījumā draugam būtu jāpiemīt (katram šīs ir savas).
Nožēla ir tāda, ka es to kādreizējo pāķu draudzību iemainīju pret pilsētas sūddraudzībām un tusiņiem. Varbūt problēma ir tāda, ka es visas draudzības salīdzinu ar to. Bet, nu, pēdējo vismaz 10 gadu laikā es nevaru nosaukt nevienu vienīgu cilvēku (vismaz džeku vidū), ar ko brīvi varētu par kaut ko personīgu runāt, esot drošam, ka tas tur arī paliks, starp 2-iem cilvēkiem.

Then again - es vienkārši esmu audzināts citā vērtību sistēmā, i guess.

(Reply to this) (Thread)

draugi jau vienmēr vērtība. Un tā sistēma laba !

(Reply to this) (Parent)