saplēsta glāze
kur palika mans ietērps
kur zuda mans skats
tu biji tik svelmains
un te pazuda mans darbs
tagad palikuši ir tikai kauli
palicis ir skeletains stabs
zudusi ir miesa mani kauli
zudis ir viss, kas toreiz bija tik labs
ir zudusi mana daba
zudusi saule ,svelmaina dabas elpa
zudusi ir māja, zudusi ir tēja, kas bija tik salda
viss panākts ar vienu pūtienu
debesīm esot tik zilām
tur gāja pa debesīm enģēļi
kādam klusi kliedzot tie zuda
ar skatieniem vērptiem un raudātiem
man pār vagu asaras lija
ar rokām glāstiem esošiem
viss manī lēni lūza
rokās turēju ūdens glāzi
un tā tajā klusējot bira
es nesaprotu kur bija viss izbira
tai mirklī, kad manī viss bruka