Salātos to griež tievās strēmelēs vai lielos gabalos. Mēli parasti vāra ne mazāk kā 2 stundas ūdenī vai vistas buljonā, kam pievienotas garšvielas, regulāri noņemot putas. No mēles var gatavot ne tikai salātus dažādās kombinācijās, bet arī pasniegt to želejā, kopā ar sinepēm vai mārrutkiem, ar interesantām mērcēm – gan karstām, gan aukstām, piemēram, no krējuma, ķiplokiem un saldajiem pipariem. Parasti mērcei jābūt asai, lai veidotos kontrasts ar maigo mēles garšu. Mēli var gatavot arī miltu un olas panējumā, kam pievienota sojas mērce un garšvielas, vai cept pīrāgu ar mēles un šampinjonu pildījumu.

Andis BRĒMANIS,dietologs
– Mēle ir dīvains orgāns – tās galā ir vairāk muskuļu, tātad liesuma, bet saknē – vairāk tauku. Mēli var salīdzināt ar gaļu, atšķirība – mēlē ir vairāk holesterīna. Piemēram, liellopa mēlē ir 105 miligrami holesterīna (100 gramos), bet gaļā – apmēram 70 līdz 80. Jāņem vērā, ka iekšējos orgānos, arī mēlē un aknās, holesterīna līmenis ir augstāks. Vārītā formā vai želatīnā, ar mārrutkiem, sinepēm vai pipariem mēli reizēm, arī svētkos, var pasniegt, un tāpat kā gaļu papildināt ar dārzeņiem, zaļumiem vai salātiem. Olbaltuma mēlē ir nedaudz mazāk nekā gaļā. Gaļai kā pamatēdienam tomēr jādod priekšroka, nevis mēlei.

NODERĪGI
• Ja ir nopirkta svaiga mēle, to neapstrādātu nevajadzētu glabāt ilgāk par diennakti.
• Pirms ēdienu gatavošanas no mēles ieteicams to paturēt aukstā ūdenī, bet pēc tam novārīt ūdenī, kam pievienots sāls un garšvielas. Kad mēle ir mīksta, to ieliek aukstā ūdenī, un, kad tā atdziest, novelk ādu.

no https://nra.lv/maja/virtuve/92553-garda-delikatese-mele.htm