Izrādās ir tik daudz iespēju kaut ko darīt. To es zināju iepriekš, bet man gribas iet klāt tiem noskumušajiem cilvēkiem uz ielas un stāstīt viņiem par daudzajām skaistajām lietām un iespējām, kas ir apkārt. Ja reiz zaudējis darbu, tad tad jāizmanto un jāsaredz iespējas kā visu vērst par labu. Ja pelēcīgais laiks nerada prieku, tad jāiet uz siltu telpu, kurā čalo cilvēki.

Tu vari braukt brīvprātīgajā darbā, ja uz kādu laiku gribas nomainīt vidi.
Vari pieteikties kādai ārvalstu stipendijai, ja gribi janu izglītību.
Braukt apmaiņas programmā, ja jau esi skolnieks vai students.
Strādāt te pat Latvijā brīvprātīgo darbu un varbūt pat pieteikties kāda no fonda līdzekļiem un kaut ko vēl nopelnīt.
Apmeklēt kultūras pasākumus, kas notiek par brīvu, piemēram, šī nedēļa Otrpus Vidusjūrai starpkultūru nedēļa, kur Spīķeros turku saldumi, vīns, tēja, filmas un uzrunas bez maksas.

Pilns klēpis ar iespējām, tika jāiemācās tās ieraudzīt. Un naudas trūkums nav attaisnojums, jo šis viss neprasa pilnīgi nekādu personīgo finanšu ieguldījumu.

Arī *nu, ko tad es, es jau tur neiederos* ir lieka sevis žēlošana. Nepieredzējušie tieši tā arī pieredzi gūst, paši uz savu iniciatīvu kaut kur iesaistoties, bet vecākie vienmēr nāk ar savu dzīves pieredzi.