laacz (laacz_rss) rakstīja, @ 2013-04-11 01:31:00 |
|
|||
Ir 1993. gads. Latvijā vienīgie cilvēki, kam ir saskarsme ar datoriem, ir saskaitāmi uz nedaudz roku pirkstiem. Lielākā daļa no datoriem ir radinieku vai organizāciju ziedotie. Jo iztērēt 1000 dolārus, lai iegādātos dzelzi, nav viegli. Bet te, trakie amurikāņi, saproties, stāsta, kā tieši jāiegādājas jauns dators. Cik megabaitus un kur, kādu klaviatūru. Protams, runa ir par dārgo galu, bet pievērsiet uzmanību laptopiem ;)
Bet Latvijā? Piemēram, 1997. gadā procedurāli nekas diži neatšķīrās no mūsdienām. Tu varēji palūgt salikt sev datoru, bet varēji nespringt un par stipri dārgāku naudu iegādāties lielo ražotāju kompi (IBM, piemēram). Vienīgās atšķirības bija parametros. Bet summas, ar kurām būtu bijis jārēķinās, bija tieši tās pašas.
Nu, labi. Mūsdienās desktopu pērk reti, kurš. Un nav jau tā kā tolaik, kad neviens ārpus izdevniecībām neko par makintošiem tā īsti arī nebija dzirdējis :P
Jaunu dzelžu cenas sākās no latiem 300-400. Lietotie – divi simti. Tajā laikā visi jau provēja ietirgot tieši pentiumus. Piemēram, 1997. gada māviens vai 1998. gada Var. Ja ne pentiums, tad otra izvēle bija AMD. Un bija arī trešā – Cyrix :)
Kas attiecas uz operatīvo atmiņu, tā bija astoņi un sešpadsmit megabaiti. Protams, dārgā gala dzelžiem varēja sastapt arī 32MB. Un, ja kāds parādīja datoru ar 64 vai 128MB atmiņas, tad tas bija jau absolūts kosmoss. Lai gan daudziem mājās bija vēl vecie labie 386. un 486. (gan intel, gan amd, gan cyrix) ar 2 un 4 MB. Uz astoņiem megabaitiem Doom 2 gāja tāpat kā uz četriem, bet lādējās dāāāudz ātrāk.
Ja jaunos datoros lika 1.5GB un 2GB cietos diskus, tad profesionālajos jau bija neprātīgie trīs gigabaiti.
Runājot par mājas lietotāju, kurš pirka tikai un vienīgi lietotus vai arī lika kopā pats, tad bija parasti Inteļa vai AMD 486 ar 4MB atmiņas un vecu, kaut kur sazīmētu 200MB cieto disku.
Un vēl. Ja tanī laikā pirki datoru, tad par labo toni tika uzskatīts dot līdzi peli un tās paliktni :)
Varbūt Tev ir pieglabājusies kāda cenu liste no deviņdesmitajiem? Vai kāds pastāsts? Vai arī esmu kaut ko ne tā pateicis?