reiz, kādā no nedaudzajiem ievadiem manam ceļojumam es apjautu ko skaistu: jo vairāk dzīve mani graiza, jo izturīgāks es kļūstu, arī degot, mokoties, pretīgos muklājos grimstot un pūstot, es kļūstu nepatīkamāks ellei, bet tā, liekas, ir tās nozīme manā ceļā - cept un cept, līdz sanāk labs šašliks. labs šašliks. labs šasliks. labs šašliks.