pēdējā laikā daudz domāju par pagātni, bet arī to jūs zināt, vai ne, tas ir, zināt to, par ko cilvēki sāk aizdomāties, kad attiecības piestājušas rutīnas un mūžīgas nesatikšanās krastos.

šie mēneši bijuši haotiski, kaut kur pazudusi harmonija, dzīve pārvērtusies miskastē, tad nu esmu apstājusies, nopūtusies, cenšos pasauli sakārtot plauktos, lai miers un bērziņš reizi par visām - neko nedrīkst ielaist, visu laicīgi, sākot ar klupšanas akmeņu apzināšanu, beidzot ar reālu problēmu risināšanu, pretējā gadījumā sarežģījumiem ir nepatīkama tendence samilzt līdz apmēriem, kad bez putras strēbšanas neiztikt, un putra mums taču negaršo, vai ne, mani dārgie pieaugušie?