Aleine in Bonn LXXXVIII
eh.. 3 mēneši laikam ir mans limits, limits, jo ilgas pēc mājām, pēc cilvēkiem ir sasniegušas savu apogeju... bet nu jau vairs nav ilgi.

labākais garīgais, klausos latviešu mūzikas listi un situ līdzi ar kāju takti Prāta Vētras "Purpur". laimīga, laimīga, esmu laimīga :))protams, ar mutes turēšanu ir kā ir, vēl neesmu neko izpļāpājusies, bet domāju, ka tuvākajās dienās nenocietīšos. mamma arī piespiež, pa telefonu nemitīgi atkārtojot: "nu iedomājies sevi viņa vietā" :D :D protams, man joprojām ir bail, ka te neož pēc diviem vienlaicīgiem pārsteigumiem un beigās nesanāk, ka laba gribēdami tomēr sagaidām Jāņus katrs savā Eiropas malā.

negaiss ir pārgājis, lai gan, tropu klimats, kad pa dienu +30 un naktī zibeņo ir jau kļuvis par normālu parādību.

nekā nebija, negaiss nāk virsū, tāda sajūta, ka kaut kur tuvumā kāds šauj ar lielgabalu, drīzāk, kkur aiz stūra kāds zalvē. tik liels mums tas pērkons. pirms 5 minūtēm bija saule. nu jau ir pelēka debess.

Bet Bonnā jau 2 nedēļas zied rozes, visās malās, parkos, pat mūsu mazās pilsētas centra idilliskajā bērnu laukumā ir pilns ar sarkanām un rozā rozēm. un sīkie joprojām spēlējas pa papīra atkritumu kastēm.

es savas ilgas pēc mājām ārstēju ar pilnīgi nepareiziem līdzekļiem - noskatījos visas (!!!) 7 Sex and the City sezonas. kas var būt vēl stubāk kā skatīties seriālu par draudzību un attiecībām vietā, kur labāko draugu nav. ā! vispār zinu gan. stulbāk ir stundas laikā izdert 4 somu MINTTU šņabja šotus, 1 glāzi vīna un puspudeli alus, ja neesi neko ēdusi stundas 6. bet par sekām man runāt negribās. pirmo reizi palika kauns par sevi un jau divos [vai tomēr trijos?] biju mājās no ballītes. vispār tiešām sāku pārliecināties, ka somi ir pamatīgi dzērāji. es līdzi nevaru turēt. jo man patīk nevis dzert, bet baudīt.

par mācībām runājot, šonedēl no savām 3 lekcijām aizgāju tikai uz vienu - pašu garlaicīgāko [cik gudri no manas puses! :D]. izturēju šoreiz līdz galam, bet pasniedzēja palika žēl. viņš ir tik gudrs, bet viņa vācu valoda un komunikācijas spējas ir traģiski vājas. vēl viena lieta, ko es nekādīgi nevaru saprast un pieņem ir vācu studentu manieres lekciju laikā, nezinu, kā citās LV augstskolās, bet mūsu lekcijās nekad nevies skaļi no visa spēka nešņauc degunu. te viņi to dara visu laiku. un es vienmēr "veiksmīgi" apsēžos tieši priekšējā rindā vai metra rādiusā no šņaukātājiem.

čīkstēšana nr. 2. birokrātija turpinās arī mobilo sakaru tirgū. lai pārktrauktu mobilā telefona pieslēgumu, tas jāpasaka 6 nedēļas iepriekš telefoniski, tad jāsagaida, kad atnāks pa pastu vēstule, kura jāparaksta un jāaizsūta uz Nirnbergu, atkal pa pastu. tikai pēc tam, kad viņi vēstuli ir saņēmuši, sāk aprēķināt 6 nedēļas, kad atslēgs numuru, un tikai pēc 2 mēnešiem ir iespējams samaksāt rēķinu, kuru iepriekš uzzināt nevar. laikam mana baiļu diena Vācijā ir katra mēneša 14. datums, jo tad atnāk telefona rēķins.

viens labums ir - viņi mobilā telefona tarifu ir sajaukuši ar mājas telefona tarifiem, tādēļ laba lieta, par sarunām mobiljā tīklā uz LV man jāmaksā nevis 35, bet gan 9 centi par minūti! :)

par turpmāko čīkstēšanu. šķiet, ir viena vieta manā WG, kur es iespējams dabūšu galu - vannasistaba. pārējie WG biedri kkā aizmirst par grīdas lupatas izmantošanu, kad izkāpj no dušas, jo pēc viņiem grīda vienkārši pludo. ja nedabūšu kāju sēnīti, tad galvu pret flīzēm vienu dienu gan jau noteikti atsitīšu :D :D jā, un visi normālie ir izvākušies, jau nedēļu WG esmu tikai es un pakistānis, Hāgens [Vācija] izvācās pa visam, korejietis prom uz nedēļu, bet Nathan [USA] ar savu draudzeni blandās pa Parīzi un Amsterdamu.

vēl es esmu slepkava - esmu gandrīz badā nomērdējusi savu puķi, ne jau orhideju, tā aug griezdamās, bet efeja ir tuvu miršanai. cenšos viņu atdzīvināt, bet baidos, ka tik es viņu nenoslīcinu.

šodienas plānā ir 10 lpp vāciski par demokrātijas deficītu ES, kā arī mīļākā Merlot baudīšana.

vēliet veiksmi!! gan rakstu darbos, gan tajā, lai Japānas vēstniecība mani 20. jūnijā uzaicina uz interviju :))

ilgojos pēc Jums, draugi!!!