Kas tik jau man nav aizrādījis, vai nav par daudz, vai mērs zināms, vai nesit pa kabatu. Darbs arī - bet saprot, ka sirds vietā es nēsāju šo to citu un tā tālāk, un tā tālāk - it kā varētu padomāt, ka es varu pārdzert da jebkuru, tik dodiet labu kompāniju, garastāvokli un baudāmu brandavīnu. Nuja, tad jau kā vienmēr ies spēlīte pušu - mute tā kā velna kritene un mēle uz nebēdu kulsta tādas dumības, pēc kuru dzirdēšanas cienījamas dāmas atstāj brūzi. Un tad jā: pļēguris, dienderis, ninnenieks, dzidrā vergs un kā tik tur vēl ne, ko tik Slātavieši un Čangalieši zin sadomāt, lai izpušķotu savu garlaicīgo darba un iemešanas dzīvi, bet Jūs paskatieties, kā Lienīte māk dzert:

Necik tāļu ārpus mājas palika skaidrais avots, no kura bij Liena smēlusi tik daudz ūdens gan bērna gados laika kavēklim, gan pieaugusi vajadzībai. Tagad viņa dzirdēja to žēlojamies:

Draugs man zudis, kas ar maniem
Burbulīšiem kavējās.

Lai akmeni pirmais met tas, kas ir bez vainas!