iepukstēšu tīri tāpat vien, lai neaizaug ar sūnām.
tieši šobrīd apjēdzu, ka Einšteinam taisnība par to, ka jokaini ir gaidīt atšķirīgu iznākumu, darot tās pašas lietas. bet es - tuda že. sapņošana pati par sevi ir reti patīkama nodarbe, bet traki atņem laiku, un laiks ir svarīgs! kaut kādā brīdī tā mūžība, kas priekšā sāk likties dikti īsa un tad parauj tāda škrobe, jo neviens jau nav vainīgs, pat es ne, bet vienalga gribas paspēt tos sapņus kaut mazliet iejūgt. paskatīties cik tie ir dzīvelīgi, kad kļūst reāli.
neticu, ka, kas meklē tas atrod...

grūtdienisks periods (par daudz ieildzis) un vienīgais, ko varu savā labā darīt - smieties! daudz, bieži un gardi. bieži vien iztēlē dzenāju komēdijas, frāzes iz dzīves un uzjautrinos par apkārtnotiekošo. žēl, ka cilvēki dažreiz sāpīgi uztver smieklus, smaidus, smīnus, domājot, ka viņi tādējādi tiek kautkā pazemoti, patiesībā izdarot man milzu pakalpojumu - iepriecinot.
yo pīs;D