Kaut kad likās, ka kašķēšanās nogalina lielo fīlingu, bet apdomāju - varbūt tā nāve vai vismaz norimšana ir dabisks un loģisks process. Ir sarežģīti un apgrūtinoši nepārtraukti dzīvot kā uz adatām, kaut gan no tās sajūtas rodas atkarība - kad pazūd, gribas vēl un vēl, kaut zini, cik tas ikdienā traucējoši. Iemīlēšanās līdzinās narkotikām, atkarībai, sen zināms.
Un tā nu izej no lielās emociju vētras, izberzē putekļu (rozā?) pilnās acis un mēģini saskatīt, vai tev priekšā ir tikai tukšs, neauglīgs tuksnesis vai tomēr zaļa, auglīga pļava un tavai rokai blakus ir vēl kāda.