un.. ?
Un, ko darīt, ja nav draugu ? Nu nav un viss.

Es esmu pati Sev, bet apkārt tukšums. Dažiem tas liekās, ka ir labi pabūt vienatnē, bet Es vairs nespēju būt viena, vairs nespēju kritizēt citus, jo pašai gluži vienkārši nekas nav! Nu nav un viss. Visus pazaudēju, no visiem atteicos tādu vai citādu iemeslu dēļ, neviens Man neder, esmu karaliene ar troni un dzelzs sirdi, kuru neviens nespēj sasmīdināt. Jūs visas esat ar Savām otrām pusītēm un Mani atceraties tikai tad, kad ir patiesi hujova... Bet Man tā neder, Man ir cita spēle, taktika - ES VAIRS TĀ NEVARU...

Es ik pa laikam izlasu Elīnas dāvināto vēstuli uz Savu septiņpadsmitgadi, bāāc, kā Man pietrūkst tās draudzības, kā Man pietrūkst, ka viens bez otra nevar eksistēt vairāk par 9 stundām. Tas bija pa īstam. Tagad Jūs esat iemācījušās to, ko Es jau sen mācēju, bet nekad nelietoju un diez vai pielietošu, tagad Es Jums neesmu vajadzīga, tagad Jums ir Sava spēle. Un Man Sava.

Manā ir viens spēlētājs ! Cik ir Tavā ?