šodien pārrodoties mājās uz maniem klauvējieniem neviens neatbildēja aiz durvīm bija dzirdama skaļa un saraustīta raudāšana stāvēju aiz durvīm un gaidīju kad mamma atvēra durvis ieraudzīju vīņas saraudāto seju pie kuras bija pielipušas spalvu pūkas sākumā pat neapjautu ka tam ir kāda sakarība ar notikušo nākamais ko atceros bija kā suns sēžuz dīvāna un mierīgi kožļā papagaili tam putnam nu jau šķiet bija sācies 2ais gadu desmits neko citu kā uzbrukt visiem ar savu mazīvo knābi aiz būra restēm un atdarināt printeri[tikpat vecs kā papagailis] tas neprata vējāk suns palīda zem vannas ar visu guvumu protams kad viņš to pameta mierīgi bez nekādām emocijām paņēmu rimi maisu[apdrukātu ar aicinājumu 2reiz izmantot] un pievīstīju tajā putnu izgāju arā un izmetu atkriotumu konteinerā tas ir konstruktīvs pārskats pa ceļam paspēju izfilozofēt vis kko par instinktu un dzīvību un to ka nevarēšu pierast pie klusuma pēcpusdienās ka nekas nesmirdēs verandā nez emociju nebīja arī tīrot spalvas kamēr to darīju suns apēda putna kāju ko bija pataupijis tam visam pa vidu suns man arī nopozēja es jau sen biju apņēmusies uztaisīt tā putna studuiju 7us gadus nevarēju un tgd pēkšņi tapa šī skice vismaz kkas citādi nekad dr;ošvien neatcerētos ka ir bijis