tekilāāā
tā nu vakar ar Viņu un viņa labāko draugu, trijatā padzērām tekilu un uzpīpējām. noskatījos vēlreiz labu filmu, kuru varu ieteikt visiem - Life Cycles. par/ap Viņu - nezinu, kas darās Viņa prātā, ja Viņš vienu rītu izmeta joku (pēc ļoti ilgiem laikiem Viņš palika pa nakti pie manis) par to vai es gadījumā neesmu viņu vērojis guļam (jā, es to viņam izsenis biju izstāstījis)... es to neesmu darījis kopš esmu atzinies Viņam visā cik vien otrs cilvēks var atzīties par jūtām pret otru. anyway, man būtu jāpriecājas, ka Viņš par spīti visam kas ir noticis vēl spēj ar mani kaut cik normāli komunicēt. taču ik pa laikam es jūtu, ka Viņam nerūpu. man tas vairs nesāp, ka cilvēkam, kas būtu iemīlējies, bet man sāp tā liekulība, kad dzirdu vārdus, ka mīlot mani bla, bla, bla.... ja esmu ticis pāri Viņam kā cilvēkam, par kuru būtu jādomā katru dienu, tad vienam es šķiet vēl neesmu ticis pāri un šķiet, ka nekad netikšu, kamēr nedabūšu. šobrīd gan Viņš nobāl seksuālajā pievilcībā, salīdzinājumā ar to kāds Viņš bija agrāk un salīdzinājumā ar to, kā mainījusies mana attieksme pret Viņu. ja cilvēkā sāku redzēt lietas, kas man nepatīk, tad, loģiski, tas atsaucas arī uz to cik pievilcīgs man šķiet attiecīgais cilvēks. taču vienu varu pateikt, ka Viņam ir kkāda dīvaina spēja apvārdot cilvēkus, tas vijās ar to, ka Viņš iegūst visu ko vēlas.