salikshju visu pa vietaam, citaadaak taa eiforiskaa sajuuta mani vienaa briidii apmetiis augspeedus.
man jau liekas, ka ieprieksheejaas 7 dienas biju pelniijusi stundu pa stundai, jo akuuti nepiecieshama bija vajadziiga rehabilitaacija smadzeneem un man pashaij arii. Un sjaados gadiijumos niiderlande, Rulands un Goirle, protams, ir taa vieta, kur atgriezties.

Diena nr 0
Sjo dienu es nemaz nepieskaitu pie buushanas niiderlandee, jo visu dienu pavadiiju domaajot. tieshji 11:00 pamaaju visiem no Riigas debesiim ar iipatneejaam sajuutaam, jo zinaaju, ka nedeelajs laijkaa daudz ko izdomaashju. (lasiit veelaak - taa arii, protams, bija, bet par to veelak). `No match` un Londona. Londonaa man toreiz patika. izmantoju visu savu laijku vairaak kaa lietderiigi - noklausiijos savu lielisko izlasi un sapratu, ka veel nekad ieprieksh dziivee nebiju klausiijusies taadu disku, kad esmu sajuusmaa par katru naakamo dziesmu. Tagad taads ir - tikai labaakaas dziesmas. Aj, patiesiibu sakot nav jau labaakaas, bet taas dziesmas katra ar savu staastu. pretii man seedeeja milziigs neegjeris, kuram bija ljoti skaistas, izteiksmiigas un bruunas acis. Un milziigas luupas. Ik pa laikam vinjs nobucjoja savu baltaadaino draudzeni un man likaas, ka vinja luupas noklaaj visu vinjas vaigu. Noteikti forshi taa. Veel Londonaa es saliimeeju memory albuumu, kas bija `lieta nr 1` taja anedeeljaa, jo visiem, kas redzeeja patika un visi bija sajuusmaa. Bet arii par to veelaak. Kameer es tur nokraavusies ar liimeem um samta albuumiem vecmodiigi liimeeju bildes un dungoju pie sevis, neegjeris jau bija aizgaajis un britu tantinja luureeja manaa albumaa. Lidmashjiinaa un Einhovenu laijks pagaaja meerkakja aatrumaa. Nebiju veel izdzeerusi savu nopirkto(!!!) teeju, kad paveele `pacelt galdinjus` jau bija noskaneejusi triis reizes. Sjajaa lidojumu maratonaa ( nedeejas ietvaros kopa 4) veel pieraadiijaas, ka katru reizi es nezibaudu pacelshanaas burviibu, jo mani pilniibaa aprij miegs. Tas labi - es izdziivotu Langolieros ( kas bija filma nevis seriaals!!!). Maasa un teetis jau gaijdiija. Bobs kaa vienmeer viegli pamanaams jebkuraa cilveeku masaa, jo izteiksmiigi garsh auguma apadevies, bet Anneloes joprojaam nemaak samiiljot. Apskauj, bet nesamiiljo. Jau sen teicu, ka to iemaaciishju. Maajaas viss pa vietaam - trauku mazgaajamaa mashjiina kaa vienmeer pilna, kruuziites joprojaam pa labi otrajaa plauktaa un Jonijs mani dievina (Bobs saka, ka tas taadeelj, ka es ar vinju dienaa vismaz cjetras reizes gaaju izskrieties - taadas lietas sunji neaizmirst). Nez, kas jaadara ar cilveeku, laij neaizmirstu?

Diena nr 1
Laij arii Wilma manu ex-istabu uzkopusi tieshji man - tur mana miiljaakaa gultas velja, riita dushjas teerps un peedeejas nedeeljas prese uz spilvena) ierastaa kaartiiba tika izjaukta bez ilgas domaashanas - ievaacos pie Anneloes, laij nedeelju buutu plecu pie pleca. Bet plaans tika sagatavots jau visai nedeeljai - laij arii saakotneeji neticeeju taa izpildei, nedeelajs laijkaa izdevaas vairaak kaa ieplaanots. Jau no pashja riita devaamies uz Den Haag. Anneloes tagad te dziivo un maacaas. Vinaij tagad superiiga istaba studentu maajaa un burzhujisku balkoninju un stikla sienu, kuru es ieveeroju tikai tad, kad saaku izgjeerbties. Kameer maasa skolaa, es pavadiiju pirmo fantastisko pecpusdienu, lai arii vienatnee, bet pa veikaliem staigaat man arii patiik visvairaak vienatnee. Triis h&m mani paarsteidza ar patiikamo bizhuteerijas klaastu un izteiksmiigajaam zekjbikseem. Itaalju vakarinjas un rosē viins iekaroja manas simpaatijas atkal un atkal - kaa jau tas notiek gadu no gada. Celjaa uz maajaam pastaiga pa Den Haag muuriem un sirsniigas sarunas. Anneloes izraadaas jau 19 gadus veca un mainiijusi domas par dziivi - uz pozitiivo pusi. Den Haag man jau sen likaas jauka pilseeta - ar attieksmi. Reiz, kad tur maaciijos ar Juanzeelandieshjiem sadzeeraamies tik taalu, ka nokaveejaam peedeejos vilcienus un palikaam pirmajaa hostelii, kas gadiijaas. Den Haagu tikai taadeelj vienmeer atcereeshjos. Maajaas Alfijs, kas nebiaj taads, kaa veeleejos un paarsteidzosh miegs.

Diena nr 2
Juura mani fascinee - tas nav nekas jauns. Un man patiik visas juuras - arii Niiderlandes. Parasti gan es tikai braucu uz Zeeland juurmalu pie Omes, bet sjoreiz arii uz Schevening, kas netaalu no Den Haag. Juurmalaa viena klasiishju partija un `happy feets` holandieshju kinoteaatrii. Niiderlandes kiniishji ir joiigi - ir saliidzinoshji daargi, mazaas zaalees, kas ir uz pusi leezenaakas ka muusu forum cinemas zaales un veel paarsteidzoshjie paartraukumi filmas laikaa, bet vajadziigi. Miliiga pastaiga pa Schevening miestinju kaa pasakaa un dzimshanas dienas balliite Tilburgaa. Tur man nepatika, bet gaaju, jo biju apsoliijusi. Apsveijcinaajos un nejutos, ka esmu gatava visu vakaru staastiit, kaadeelj tik labi runaaju niiderlandiski. Maajaas.

Diena nr 3
Wilmai un Bobam 22 gadu lauliibas jubilejas diena. Plaanaa: riita ceelienaa - nekas, otrajaa dienas daljaa - pilniiga Maastricht iekaroshjana. Taa tas arii notika - gluzhji kaa 4 gadus atpakalj - tikai ar daudz vairaak karstviinu un milziigu egli slidotavas centraa, panoraamas rats un aukstums liidz kauliem. Izskataas, ka Latvijas Teaatra baars draudzeejas ar Niiderlandes teaatru baariem, jo atmosfeera taada pati, dizains tik pat uzrunaajosh un sajuutas taas patshjas. Vakarinjs un njirgaashjanaas gjimenes lokaa liidz pusvieniem naktii. Aj, man sjausmiigi patiik braukt mashjiinaa un skatiities pa logu uz Tumsu.

Diena nr 4
Katru reizi, kad esmu niiderlandee, obligaata plaana sastaavdalja ir Omas apciemoshjana Zeelandee. It kaa jau visas sjiis Omes apciemojumu dienas ne mirkli neatshkjiras viena no otras, bet patiikami bez gala iekrist un pazust vinjas milziigajos kreeslos un kusteeties minimaali, jo viss tiek pienests. Teeja, cepumi, Rembranta graamatas un fotograafijas. Es tomeer nenocieshjos un aizskrienu liidz juurmalai, paarsalusi ieskrienu mazliet atsildiities tajaa miiljaakaja aveikalaa, kur viss tik skaists un atkal pa tumsu braucam maajaas. Pa Tumsu. Principaa- mamma ar teeti nekad neiet uz bazniicu, tomeer Ziemassveetkos sjad tas mamma teeti tomeer aizvelk, jo tur skaisti dziedot. Teetis purpst un kaa jau vienmeer, beigaas tomeer iet kopaa ar mammu. Mees 23:00 izvelkam aaraa visus chjipshjus, kas atrodas maajaa un nevaram vienoties par filmas izveeli. Ja mamma buutu redzeejusi, cik neveseliigs izskatiijaas muusu uzkodu galds, vinja staaveetu ar muti valjaa vismaz stundas ceturksni. Bet bija taa kaa senaak. Un tad man likaas, ka Niiderlandee laijks neiet uz priekshju. Nu, jaa , jaa, teoreetiski vinsj iet, bet manaas attieciibaas ar Niiderlandi, laijks neeksistee. Viss ir taa, kaa bija un buus veel kaadu laijku noteijkti.

Diena nr 4
Ziemassveetki man nekad nav patikshju, bet vienmeer kaut kaa biju apgaajusi esoshjo un neitralizeejusi sevi. man vispaar patiik neitralizeeties, jo citaadaak tas jau ir dziljums un dziljumaa saap agraak vaij velaak. Ruland gjimenes (radu) vakarinjas izveertaas par grandiozu pasakumu, kas tagad, to visu atceroties, man atgaadina laimiigas / romatiskas amerikaanju komeedijas ainu. Liaj nu kaa - novaartiijushjaas pa gultu liidz 3jiem peecpusdienaa, noskatiijushjaas vairaakas jau sen iekaarotas filmas un uzsaakushjas riitu ar saldumu kaudzi, saposaamies tieshji laijkaa, laij ielaistu pirmos viesus. Ar Ruland gjimeni ir taa - visi vinji ir forshji, bet visi kaa jau niiderlandieshji - konservatiivi bez gala. Lielaako dalju no sjiem radiem nebiju redzeejusi 4 gadus un visi kaa viens bija sajuusmaa par manu holandieshju valodu, jo izraadoties, ka es maakot tomeer veel runaat ( par ko risinaajushjaas aktiivas diskusijas celjaa uz sjejieni). Peec vairaakaam sarkanviina glaazeem, sarunaam par Latvijas politisko sisteemu, Latvijaa populaarajaam lauliibaam jauniibaa un kolhoza laijkiem, jutos, ka esmu nokaartojusi eksaamenu, jo onkuls Pōls pieliecaas un pateica: klau, tev ir lielisks niiderladieshu humōrs. Bet diena bija gruuta, jo paaraak ilgstoshja koncentreeshjanaas perfektai izrunai un izloksnei mani nogurdina. bet var jau buut, ka tas bija viins. Labs sarkanviins.

Diena nr 5
Jau 9:00 Sjors piebrauca, lai savaaktu mani un kopaa dotos uz Amsterdamu. Sjors ir viens no tiem holandieshju tuuristiem, ar kuriem pilniigi nejaushji satikos sjovasar peec festivaala `Zveeraa` pie Briiviibas Piemineklja. Ar Sjors bija diivaini, jo vinjs man ljoti atgaadina geju, nu tik traki, ka saakumaa ir jaapierod. Pieradu un gaajaam uz Ajax stadionu - taa futbolistiem ir kaa Aglona ticiigajiem, apmeeram. Izraadaas, ka Amsterdamas metro esot pilniigi nejeedziigs - meerkji esot tik bezjeedziigi, ka nevienam pat neesot izdeviigi, iznjemot mums. Aj, Amsterdama man arii patiik kaa traka. Ne jau deelj kofiisjopiem un sarkano lukturu ielas, bet atmosfeeras deelj gan. Man ir daudz staastu par Amsterdamu - ar tiem pashjiem Den Haag jaunzeelandieshjiem nedeelju peec uzbrukshanas tai pilseetai, devaamies arii uz sjo Leiputriju. Eedaam iipashjos maffinus un suukaajaam iipashjos lolliipop. Veel reiz es visu dienu pavadiiju pilseetas centraalaja laukumaa un gleznoju, jo skolaa maaciijos ar gleznoshjanas novirzienu. Ir bijushjas veel paaris tipiskas tuuristu reijzes un veel paaris tik pat netipiskas nakshnjoshjanas centraalajaa stacijaa. Apmekleejaam Body milziigo izstaadi, kas mni padariija meemu divu stundu garumaa ( bet par to plashjaak neizpluudiishju), braucaam uz Nijmegen, kas laijkam arii ir visas manas viesoshjanaas kulminaacija, kaut par to veel nenojautu. Taatad satikaam paareejos 5, kas toreijz vasaraa bija Riigaa un ar kuriem veselu nedeelju vazaajaamies pa Riigas klubiem un jekura veida dzertuveem. Rosē mani apdullinaaja kaa nevienu citu reizi un `age coints` teica, ka piipet ir forshji. `Trimpfaa` mees ar Timu gan zaudeejaam, bet Sjors vinneeja tikai taadeelj, ka vinjs draudzene, kuras vaardu es neatceros, bija aarprataiigi gudra un speeles saturs apmeeram - izzini Niiderlandi. Bet Tims jau nemaz nebiaj iists veesturnieks, jo pilniigi neko piecu gadu studiju laijkaa nebija izzinaajis par Latviju. Nijmegena man patika, ne jau seenju vaij marihuaanas deelj, bet cilveeku deelj. Viins pluuda no visaam puseem, kur vien es gaaju un no atceros, ka veel no riita, peec TAA deju plachja, veel speeleeju futbolu uz lielaa projektora tajaa nepabeigtajaa majaa. Zaudeeju. pogu vaina.

Diena nr 6
Peedeejaa diena. Pilniigi neizguleejusies, jo veel pus7njos dzeeru viinu, piespiedu kaartaa tieku liidz dushaij un jau saprotu, ka galva saap kaa nekad. Istabaa skan Praata Veetras Suburbija un es es pa logu skatos uz aizmigushjos Nijmegenu. Sjors piebrauc, laij aizvestu maajaas. Atkal runas galiigi neraisaas, bet es visu novelju uz savaam galvassaapeem. Sjors pasaka, ka pret sjaadaam poh. aam paliidzot tikai divas lietas: uudens un sekss. Var jau buut, ka taas galvassaapes man likaas tik briesmiigas, jo naacaas par tam kluseet visu dienu. Veel vairaak - visu dienu naacaas ciesties un izbaudiit peedeejo dienu, kas pilniibaa veltiita Anneloes, Tilburgaij un veikaliem. Uz dienas otru pusi jau bija labaak. Tilburga kaa vienmeer jauka - ar jaunu triistaaviigu H&M veikalu, kur tik patiikami apmaldiities, jaunaam miiliigaam kafejniicaam un citaam iespeejamajaam kartes tuksjosjanas vietaam. Ar daudz jaunaam bezgala skaistaam zekjbikseem, fantastisku kleitu, somu, shalli utt, nomierinaaju savas galvassaapes un maajaas mamma sagatavojusi atvadu vakarinjas. Visa nakts pa filmaam un maasa gandriiz jau iemaaciijusies samiiljot. stipri.

vairaak kaa nekas man bija vajadziiga sjii nedeelja.