nu ja zazis nezin
tad pastāstīsim, kā cilvēce tūkstošiem gadus cepusi maizi

senajā ēģiptē no graudiem samaltiem taisīja miltus - mala uz akmens plāksnēm, tā ka kāda druska smilšu arī gadījās, aiz kā tiem, kas maizi daudz baudīja tie zobi visai ātri nolietojās - to mūmijas stāsta

tad nu lūk, tos miltus lika māla katlos vārīja un drusku ļāva ierūgt un tad uzvārot atkārtoti baudīja, ja var tā teikt brāgu .... citi par alu sauc, bet es to barmatuhu tā viss nesauktu

nu kā gadījās kā nē, bet kādam tas miltu virums pārlija pār malu un trāpīja uz karstiem akmeņiem - šķidrums iztvaikoja un palika cieta substance - maca mēs to tā šobrīd saucam - bez rauga maizes izstrādājums - izrādījās visai ēdams un tad nu uz karstiem akmeņiem sāka cept miltu ūdens miksli - maize

bet viss ar šmigu sākās
\
p.s.

iliādā ir viena recepte, kā odisejā (kas turpinājums iliādai) kirke cienājusi grieķus ar vīna un miltu dziru kykeon (κυκεών) '/klāt vēlmedus, kā bez tā un kazas siers sašķidrināts, tātad sildīts/ = saka, ka kirke tos par cūkām pārvērtusi, bet ja no jūras diētas pārsēžas uz vīna miltu miksli daudzi par lopiem pārvēršas bez citām burvju izdarībām
arī sava veida putra/maize - jau tūkstošiem gadu vēlāk = atkal jau šmiga

p.s. kāpēc itakas valdnieka grieķi apēda hēlija vēršus sicīlijā - tāpēc ka aitas un kazas bija zemā dzimuma ēdiens - normāli veči steikus kostēja ;)