Jociigaa dziive
Hmm, kaada gan ir dziives jeega, kur taa sleepjas un vispaar kaapeec notiek taa kaa notiek.
Tgad man nekas cits neatliek kaa domaat un saprast notikusho... Kaapeec notika taa kaa notika.
Kaapeec dziive sagriezaas kaajaam gaisaa, kad viss likaas tik labi un naakotne bija te pat.
Tagad ir tikai saapes, kuras meeginu saprast.
Meeginu atrast sevi un savu dziivi.
varbuut taa kas man likaas esam es , nemaz neesmu es.
Un veel mani kaut kur dus ceriiba, ka viss veel nav zaudeets, ka neesmu sevi pazaudeejusi.
Bet pirmajaa briidii likaas, nekam nav jeega, man bija vienalga kas ar mani notiks taalaak...
Bet tad atnaaca jauks un izpaliidziigs cilveeks un teica, ka vienmeer ir jeega tasei melnas kafijas...
Un vinjam bija taisniiba :) Tasei karstas kafijas tieshaam ir jeega.
Taalaak sekoja neguleetas naktis.
Es blandiijos apkaart kur acis raada, vienalga cik raadiija pulkstenis, vienalga kur atrados, vienalga vai ir tumsh vai gaishs...
Un shajaa celjaa es pamazaam sho to atradu un sapratu.
Taalaak ir vienkaarshi jaadziivo.
Vismaz citu neko pagaidaam nezinu.