|
[11. Jan 2010|21:51] |
tātad. man brāls izgāšnakt bārtā nomakšķerēja vēdzeles - vienu lielu, trīs vidējas. lielo un divas vidējās viņš paturēja pats, viņam liela ģimene barojama. bet šorīt rīgā darīdams darīšanas, iegriezās mūsmājās uz herrods fasējuma ērlgreja tasi un atstāja melnā miskastmaisā fasētu trešo vidējo - vēdzeles tēviņu (to es tagad tā zinu, pēc trekno pieņu noēšanas - dzīvot vienā mājā ar divām vaikstīgām žeikstīm ir izdevīgi - labākie kumosi tiek tiem nevaikstīgajiem).
dienas noslēgumā kvkzns atnāca, saēdusies svešā maizē, līdz ar to grila iekārtā vienkārši un neviedi nosvilināto vēdzeles rumpīti mēs uzņēmāmies tiesāt divatā ar wu. wu mums pēdējā laikā tāds jokupēters, tādēļ pati apēda vien pusi no viņas puses, bet to otru sadalījām mēs ar kvkznu. ja neskaita pagājušajā februārī no pūlijas atvesto rōzvīnu, vakariņas izvērtās par relatīvu pāķu šarmu. grils bija tā jauki samelninājis vēdzeles ādu, ka arī tā ēdās ņurrādama un vispār, baigā štelle, kā jau skaidrs no paša ieraksta esmes. novēlu visiem tādu labu brāli un patiku nesačakarēt vienkārši baudāmas lietas.
hammers tomēr nāk otrajā sērijā. brāls tā viltīgi ieminējas, zivi dodams, ka tām akniņām jābūt kam līdzīgam mencu aknām (nez, varbūt arī viņš te nesen televīzijā bija dabūjis redzēt rītiņa raidījumu par mencu aknu gatavošanu). tādēļ pie ķidāšanas attiecīgi novietoju atsevišķā bļodiņā tos orgānus, kas manā skatījumā līdzinājās aknām, kā arī brangus pieņus divos kumosos. kaut arī vīns jau bija cauri, bļodiņā atstātos ķidu elementus tomēr nolēmām vēl šovakar uzmest uz pannas eļļā, kurā iepriekš ie'macinata kā sale, tā pepe. kvkzns aizdomīgi noņēma pa skaidiņai gan no aknām, gan pieņiem - akniņu apēda, no pieņiem atturējās (muļķadesa). uz tādas gaišpelēkas maizītes (bija mums mājās tāds fāzera pļavas maizes atlikums) aizgāja, šaujot korķus. labākais ūdenspasaules gastropiedzīvojums tēvzemē šitiktāl. |
|
|
Comments: |
Vēdzele gan garšīga... veicas Tev! ;))
Un kur ir kāds atzinīgs vārds visa šī pasākuma muzikālajam pavadījumsm, ko?
nu re, tā jau labāk. tagad arī es varu apmierināti ņurdēt.
un vēl, tradīcijas aijāts, iztēlojos bārtā zvejotas vēdzeles ar bārtas vaiņukiem galvās, kā tādas vosa laika tautumeitas.
tik nesaki, ka tava vēdzele pa iekšu lec polku, ka saktas vien grab! (bet vēdzele smuka)
vēdzeles viņnakt uz bārtas ledus esot sasalušas līkas 1-2. ja lūkotu lēkt polku, droši vien i saktu nevajadzētu košai grabēšanai.
"vaikstīgas žeikstis", hehe | |