lūk, kad esmu atstāta vienatnē (ļoti ilgu laiku neesmu bijusi vienatnē ar sevi), tad domas galvā skrien daudz ātrāk kā melnbalta kino lente.un tā kā esmu par slinku, lai pastieptos un sameklētu papīru, tad klab klab vien tepat.
doma nr.1. jūtos patiesi priecīga par savu atteikšanās no alkohola periodu.un jo tālāk iet laiks, jo vairāk es saprotu, cik labi ir, ka esmu nomaļus no tā visa.
doma nr.2. biju jau piemirsusi, cik ļoti man vajadzīgs laiks, ko pavadīt vienatnē (neskatoties uz to, cik svarīga man dažbrīd mēdz būt vajadzība pēc apziņas, ka tepat tuvumā ir dzīvs, elpojošs, domājošs un silts organisms).
doma nr.3. ir tāda ļoti forša sajūta, ka kāds tev piezvana burtiski uz pāris sekundēm, lai tikai dzirdētu/atgādinātu sev kā tu izklausies.
doma nr.4. man nepatīk dzēruši cilvēki.
doma nr.5. nepatika pret alkoholu sev mīļo organismā tomēr nemazina tieksmi uztraukties par viņiem.
doma nr.6. man jau sen bija jāguļ, jo rīt mocīšos ar piecelšanos un dusmām pašai uz sevi par to, ka laicīgi nedevos pie miera.
doma nr.7. no sleep, kamēr tā mazā dzērācūķe nav mājās un mans satraukums nav nomierināts. (brīžiem pašai dusmas, ka es tā par visiem uztraucos.)tad varēšu īgni kaut ko noburkšķēt un likties uz auss.
doma nr.8. neesmu uzrakstījusi pat trešdaļu savu domu vēl, bet jau tā liekas par daudz.
doma nr.9. jāmet miers un jāiet sev uztaisīt tēju.