helovīn
jūtos absolūti pretīgi. daļēji dēļ alkohola, daļēji dēļ tā, ka man joprojām nav pieslēguši apkuri. pretīgi arī jūtos, ka es dzīvē esmu palaidies un slinkojis pēdējā laikā. vēl tas, ka apslimu pirms pāris nedēļām, taču klepus vēl liek sevi nedaudz manīt. vakar biju Goldenā... iekšā man viss vārījās no uztraukuma. protams, ka ar nevienu nekas nesanāca, vakar apzinājos, ka manī iekšēji notiek cīņa starp jūtām un prātu. vēl sapratu, ka tam visam pa vidu ir mans kautrīgums, bija pāris cilvēki, kas piesaistīja manu uzmanību, šķiet vienam vārdā bija Dorians vai kkāds līdzīgs, neparasts vārds, taču simpātisks bezgala :) uztraukumu remdēju regulāri apmeklējot smēķētavu, vēl man pazuda tabakas paciņa. sanāca tāds interesants acu kontakts ar vienu čalīti pīpētavā, tik nevarēja saprast vai viņš skatījās uz mani tā cilvēciski vai arī uz manu masku :) enīvei, nenožēloju, ka tur aizgāju, iešu vēl, nākamreiz saņemšos arī vairāk iepazīties ar cilvēkiem, joprojām jūtos slikti. labdien, mr. ibumetīn.

vai es pieminēju, ka man bija iespēja pie sevis uzaicināt puiku, kas nedzīvo Rīgā, draugi šim aizgājuši un viņam jāgaida pirmais transports. kāpēc es noraustījos? aizvakar pārkodu iekšlūpu un kkā nenormāli bailīgi sajutos, iedomājoties par savu veselību un to iespējamo apdraudēšanu. īstenībā bija tīri simpātisks puisis, bet ko nu tur vairs. varbūt neesmu tik kautrīgs, bet nedrošs gan.