Oldskuul love
Hah, uzrakos vienai vecai loves letterei lauku cilveekam, kas taa ar' netika nosuutiita. Tagad jau par to var panjirgaaties :D ----->

* * *

Es piemīztu vārtrūmju, "stroiku" un putekļainu plēvju pilsētā dzīvoju. Vējš sviež man smiltis acīs, ielās pulsē sastrēgumi, kādā Ģertrūdes ielas logā izkārtas cauras zeķes, tramvaja pieturā pišas baloži, blakus 2 bābas aprunā valdību... Un pavasara Saule, kas ņeh.. nav sildījusi.
Slāvu ķotka stacijas tunelī ķērc un salīdzina pavasara Sauli ar komunismu.
Šeit svētdienās nezvana baznīcas, sarunas ir tukšas, cilvēki sveši... Uzspridzināt visus pazemes tuneļus, lai viņi vismaz nelaimē viens otram palīdzētu, kļūtu tuvāki.
Nē-
Asiņainas trepes uz virszemi, putekļiem pilnas plaušas, kliedzieni aiz muguras... "Cilvēki" glābj katrs savu gaļu, kas nav pelnījusi dzīvību un dvēseli, grūzdami elkoņus citu iztecējušajās acīs un salauztajās ribās, brēkdami, ka tieši viņu pārsistā galva sāp visvairāk.
Visus tirdzniecības centrus "uzlaist gaisā"-
"Cilvēki", jēliem gaļas lēveriem karājoties no pašu miesām, nejuzdami sāpes, zog vēl veselās preces, rauš visu savās somās... Vēlāk kāds tautā iecienīts komponists pēc valdības pasūtījuma sacerēs simbolisku dziesmeli ar kaut kur jau dzirdētiem vārdiem par piemiņu upuriem. Un kantoros naudasrausēji lamāsies par naudasraušanai nozagto klusuma minūti.
Pavasara saule ņeh.. nav sasildījusi. Sildi Tu.
Mūri ir auksti kā dienā, tā arī pilnmēness naktīs. Pilsēta ir tikai ledaina Mēness atblāzma no pāķu Saules.
Pilsēta ir kā jēla, zilgana padomju laiku vista noslienātā vitrīnā, kas gaida karstu cepeškrāsni- kad tā kļūs zeltaini brūna, kraukšķīga un, pilot taukiem, tā pabaros bezzobainas, sapuvušu smaganu pilnas mutes, smirdošas kā elle.
Visa šī pilsēta man atgādina kraupaina suņa izdirstu pļeku, kurā mudž no cērmēm. Es ložņāju starp šīm cērmēm, kas mēģina manī iekosties un izsūkt manu sulu. Te nav gaisa, es neredzu debesis. Manas acis ir aizdirstas, manas ausis ir aizdirstas, manas rokas ir aplipušas ar sūdiem. Caur un caur visa esmu piesūkusies ar SŪDIEM.

Es tagad stāvu šai nolādētajā sūdu bedrē un prātoju- vai sildīties domās par Tevi- cilvēku, kurš man palīdzējis? Ļauties, lai mani kā beigtu putnu iešauj krāsnī... Vai tam maz ir jēgas?
Stāvu kā zilgana vista ledusaukstā vitrīnā... Kā nepievilcīga deficīta prece, kam daudzi krāj naudu, bet Tev es esmu par brīvu... Bez dzīvības un dvēseles. Pirmā lieta, ko asiņaini zombiji paķers, kad veikals tiks uzspridzināts.
Bet vai Tu kaut reizi esi tā stāvējis? Vai Tu mani ņemtu? Vai būsi klāt sprādziena brīdī?

Pienāk tramvajs un iztraucē pārojošos baložus. Jābrauc uz darbu.

P.S. Rjaženka "Annele" nedeg.