Garastāvoklis:

Uzmini nu?!

Ko pielaiž tuvu, to gribas paturēt.. Un paturēt nekā nevar..
Tu Manu milas liesmu apdzisinaji, pret Tevi, Es gribeju, bet Tu tikai teici, velak velak, es gaidiju nepacietiigi, nepaciteiigi gaidiju tevi! Bet ta ari.. nesagaidiju! Tagad Mana sirdi ir mazliet skumji, par wisu aizgajushos labo, kas bija mums kopa, Es tevi tik ljoti velejos saprast, tik ljoti tevi gribeju, lai piederi taikai Man, man un tikai Man un nevienai citai! Bet Es kludijos, Tu man nekad nepiederesi, jo Tu piederi tai sev, lielaka Tava kluda, Es velejos, bet Tu teici, velak, milja, velak viss milja bus savadak, es rugti maldijos, ticedama taviem smiekliem un smaidiem, tie bija tikai uzspileti laimes mirklji, kurus deveju par milestibu! Bet laikam parak stipri sevi mili, un negribi atdod nevienam citam savu milestibu sirds siltumu, kas Tevi mit, Es zinu, ka Tevii.. tads ir !!! Es to redzu, bet Tu to nelaid valja, turi sevi ka smaragda dargumu, kapec, miljais???? Tu pat nezini cik ljoti tas sapina! Es daru wisu, lai Tev butu labi, pat aizmirstu sevi! Manas draudzigais plecs vnm bus valja Tev, bet ne vienmer mans draudzigais plecas ar milestibu un sirds siltumu un sirds pukstu pilniem smiekliem!? Es nespeju vairs tevi gaidiit... un ticet nenozimigiem vardiem!
Es gribu ticet brinumam!