Pārdomas par debesīm
Vakar biju Hendeļa " Mesijā".
Un šodien kārtojot rakstāmgaldu uzķēru vecu bībelīti. 1882.gada izdevums.
Netīšām uzšķīru lapas pusi, kurā bija tieši tās rindiņas, kas bija arī Hendeļa Misē, kas man lika aizdomāties.
"Ja Dievs ir priekš mums, kas būs pret mums?"
/Dāvida 118, 6/
"Kas pazudinās? Kristus ir nomiris, bet vēl vairāk, viņš arī uzmodināts; tas pats ir pie Dieva labās rokas, tas mūs arī attaisno."
/Abr. 7, 25/

Un tagad NOPIETNI.
Tagad izskatās, ka mūs nevis Diens neuzņems, bet gan Sātans aizraus prom no mūsu Tēva skavām. Un ko lai dara. Dievs ir visupiedodošs. Izskatās, ka Debesīs valda birokrātija- ja tā ir uzrakstīts , tad tas jāpilda. Un rādot mūsu grēkus un atbilstošo grēku mūs tomēr aizraus no Tēva pakrūtes.
Un pēkšņi mani pārņem kauns. Nevis Pētera priekšā, nevis Sātana. BEt Dieva. Viņš grib glābt mūs visus, bet ko mēs daram ?