Bet nu cik tu esi reāli izlasījis pārējo stafu? Es to nesaku kā pārmetumu, es pati no mūsdienu lat lit esmu izlasījusi praktiski neko. Bet tikko arī izlasīju Azimova Fondu tulkotu latviski un tieši to pašu nodomāju - cik simtreiz gludāk tomēr lasīt latviski, haha.

(Reply to this) (Thread)

Nu paskaties to piedāvājumu! Es esmu šo to palasījis, bet neko līdz galam, jo viss ir tāds gaļaks, ka vemt gribas vienkārši neeksistē nekas, kas mani interesētu.

(Reply to this) (Parent)

Ceoums cilvēkam, kas man ieteiks kaut ko labu no latviešu autora, izdotu pēdējos 10 gados. Atskaitot dzeju, jo tur kaut kas atrodas laiku pa laikam, bet arī maz

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es šeit prasīju, lai man iesaka http://klab.lv/users/miligrami/156455.html. Neko baigi daudz gan neieteica, bet no tur minētajām es izlasīju Stiklus. Nevaru teikt, ka ļoti fanoju, tomēr interesi labi noturēja - gribēju zināt, kas būs tālāk, utt. Ļoti viegli arī lasījās.

(Reply to this) (Parent)

nu manuprāt laba literatūra ir Margarita Perveņecka - Gaetāno Krematoss un Visi Koki Aizgājuši. Nevarētu teikt, ka valoda ir viegla.

No pēdējos 10 gados lasītā mani vēl ir uzrunājusi Joņeva Jelgava 94 un Andra Kupriša "Berlīne". nu kaut kādā ziņā tas Kuprišs ir kaut kas starp Remarku un Kafku, bet īsti nevarēju nekam piesieties, likās īsti.

te zemāk minētais kuzmins noteikti nepārliecina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

saistībā ar Joņevu, brīnos.
man izlasot bija tupa sev nepiedošana, ka vnk neesmu neko rakstījis. visi, kas mani pazīst irlā, apgalvo - man ir jāraksta. man nav ko teikt, rakstu sāpes, agresiju cibā.
lūk Jelgavu es nesaprotu, kas tur ir. arī valodu nespēju novērtēt.
izlasīt bija interesanti, bet ne ar hype

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir ļoti ļoti tumša grāmatiņa, no kuras lappuses jau sen pa vējiem - tie bija vārdi, īsti stāsti, notikumi prātā, uz ielas.
arī tad kad varēju vēl tās savākt, biju drošs, ka negribu lai tāda pastāv.

ir bijuši labāki stāsti, ko man laikam stāstīja pat Dievs, un tāmdēļ joprojām esmu pasargāts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

precizējot, reiz guvu ļoti augstvērtīgu pieredzi, kurā mani demoniņi, kas netup zem gultas, bet visu laiku neatlaiž rociņu, redz ko redzi acīs, to kas notiek tavās domās, pilnīgi visu kontrolē, apmāna fizisko pasauli, noved tevi līdz domāšanai, ka es nafig nekad nekritīšu no 5. stāva uz tramvaja sliedēm.
visi teica grāmata būs ok. tur ir tik daudz tā, ko neviens negrib dzirdēt. neviens irlā to negribētu dzirdēt

mamma izglāba, pa telefonu saprata "whatafuck", aizveda uz psiheni.
2011

grāmata gan būtu, ka varbūt nopelnītu visai dzīvei, ja kāds literāts palīdzētu. es reāli biju ellē, un varu to pastāstīt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ēm tās bija 3 diennaktis tajā pusē, un es nebiju neko lietojis - vnk nokāpis pirms tam no plosta.
katra sekunde

(Reply to this) (Parent)

man patika Ikstenas Mātes piens un Bankovska 18. tie ir pirmie divi, kas uzreiz ienāk prātā.

(Reply to this) (Parent)

Svens Kuzmins? Man uz brīdi patika Hohma, bet uz beigām sāka kaitināt. Bet varbūt tā mana problēma.

nu jā es domāju grāmatu latviski pēc kuras izlasīšanas tu jūties kā iedzēris kafiju, nevis kā apgalbājis kāmīti

(Reply to this) (Thread)

moš vari mēģināt rasas bugavičūtes-pēces 'puika, kurš redzēja tumsā'

(Reply to this) (Parent)

es mēģināju lasīt J94, noteikti nav viduvējs sūds, bet krindžfests gan

es jūtos tieši tāpat. cerēju, ka te būs kkādi inčīgi ieteikumi

Kā ar Jāni Joņevu? Un Ingu Žoludi? Arī ne?