when my authorities fall - future is in our hands
"dažreiz es domāju par to, kā bija tad, kad man nevajadzēja domāt par to, vai un cik man vajadzēs strādāt. kad es nezināju, ka cilvēki iedalās labajos un sliktajos. vai arī varbūt tas viss bija tad, kad es vēl nedomāju. vismaz neatceros, ka domāju. un tagad es ik pa laikam domāju, vai ir pareizi, ka mēs tiekam vērtēti pēc tā, ko esam "sasnieguši dzīvē". es nevaru visu laiku saprast, vai es patiešām esmu izvēlējies darīt to, kas man patīk vai tikai es mēģinu sev to iestāstīt. vai ir vērts brist cauri mēsliem, lai dabūtu kaut ko labu? vai var tikt pie tā arī nesasmērējoties? vai es būšu es pats, vai arī es būšu kāds, kuru apzīmē galvenokārt ar viņa profesiju. vai man patiešām patīk risināt tos uzdevumus, kurus es risinu skolas uzdevumā? vai es tikai sev to iestāstu? bet varbūt es sev tikai iestāstu, ka man patīk mūzika, lai sevi izklaidētu? (.... šo jautājumu gan es tikko sev uzdevu pirmo reizi... atbilde laikam skaidra)... par šīm tēmām gan es sāku domāt tikai tad, kad tie 12 gadi skolas solā bija jau gandrīz pagājuši. līdz tam, protams likās pašsaprotami, ka ir taču jāmācās. lielākā daļa no mums taču netiek informēti par kādu alternatīvu. ir tikai iespēja izvēlēties starp profesijām. un vēl švakāk ir tiem, kam šāda iespēja nav. lai nu kā arī būtu, es laikam neesmu īstais, kas var objektīvi spriest, jo man tiešām liekas, ka es mācos to, ko man gribās. bet var jau būt, ka es pēc mēneša esmu beigts un pagalam. un tas viss laiks, ko es esmu pavadījis skolas solā, nav ne kapeikas vērts. nezinu. katrs izdomā pats priekš sevis. vienu es zinu - es nebūšu tas, kurš pavadīs visu dzīvi, strādājot, pelnot un pērkot nevajadzīgas lietas, kas palīdzētu man strādāt vēl labāk."

vakar lielu vakara daļu pavadīju domājot par šo. -domāt ir labi, bet tas neko neatrisina. es vēl joprojām nezinu atbildi. neredzu jēgu mācīties. ja iesākumā man tika iestāstīts, ka man jāmācās, lai būtu laba profesija, labs darbs, tā tad - nauda. tad man to nevajag! laime NAV nauda. no tās puses - man vispār neko nevajag.


nē vajag. -vasaru, dzīvi, draugus - īstus. tās ir vērtības, kam nemērās naudā.