pēc pusdienas, kas aizvadīta vairāk vai mazāk laiskojoties, esmu piesēdusies atkal pie bakalaura.gandarījums un prieks pašai par sevi redzot, kā vārdi pamazām veido rindkopas un tās savukārt vairo aizrakstīto lappušu skaitu.
protams, jau tagad zinu, ka pēc kāda laika sev jautāšu- nu kādēļ es kaut vai pa rindkopai dienā vien nesaņēmos uzrakstīt jau krietnu laiku iepriekš, bet no otras puses- apzinos, ka varēja taču būt arī sliktāk.
un vēl pēc vakardienas, kad vairākas stundas pavadīju bibliotēkas mākslas nodaļā, atgādināju sev, ka tad, kad mums būs pašiem sava māja, tajā noteikti būs vieta arī daudzām jo daudzām skaistām grāmatām.