Pazaudēju / man-no-kabatas-izvilka telefonu, joprojām nesaprotu, kur šamais varētu būt, es visu laiku atrados kustībā, izņemot stāvēšanu sabiedriskajā, taču, ja kādam būs bijuši tik gari nagi, lai izmakšķerētu to man no kabatas, skaļi jāsmejas par viņa sejas izteiksmi, kad pār viņu nāca apjausma, ka salabot manu sapisto ekrānu maksā dārgāk kā nopirkt jaunu tāda paša modeļa nokia, bet tie numuri, bļeģ, to nu gan man ir galīgi žēl, jo kur, ellē ratā, es vairs dabūšu, piemēram, tā puikas telefona numuru, ar kuru pirms gadiem pieciem vai sešiem pirmoreiz skūpstījos, ko? Varbūt tas ir jaunas dzīves sākums? Vēl viens iemesls izķemmēt savu paziņu loku un mēģināt cilvēkus sarindot prioritārā secībā?