daba
pirmo reiz dzirdēju lielā dumpja riesta dziesmu.

kopš vakardienas garā brauciena no daugpilis (lietuviski) esmu iekritusi depresijā. kaut kāds pārsātinājums no socializēšanās, gan ar dabu, gan ar cilvēkiem. cilvēks ir tik trausls un izlaidies reizē. es domāju par tiem bukiem un dzērvēm, un dumpjiem, un vardēm. viņi katru pavasari priecīgi kurkst un rej, un kliedz, un bauro, pa vidu pa tumšu nakti, pa viskādiem čūkslājiem, kur viņus var kāds nomedīt, apēst viens div.
a cilvēks savā teltītē ausis izspicējis, siltumā, baiļuļojas.