Process, paralēli patiesības noskaidrošanai, nodarbojas arī pats ar sevi. Prokurors Zelčs pusstundu lasīja iebildumu pret Tiesas iepriekšējās sēdes rīcību, kad tika pārtraukta apsūdzības pratināšanu. Netaisnīgi sanāk, redziet, un paliekot sajūta, ka Tiesa jau nemaz vairāk pierādījumu negribot, neļauj noskaidrot detaļas ("kuras ir ļoti svarīgas!"). Un pārtraukt pratināšanu (pēc likuma?) drīkstot vien tad, ja pratināšana notiek ar necenzētiem vārdiem. Par laimi, "iebildums" ir tikai priekš protokola un par to viedoklis nevienam jāpauž nebija.

Apsūdzētā pratināšanu tomēr izdevās pabeigt. Visi gan vienmēr uzsver, vai pieraduši šādos gadījumos automātiski piebilst "pagaidām" vai "šobrīd".

Turpinās apsūdzēto pirmstiesas liecību lasīšana, saskaņā ar 501. panta 1. punktu un 2. punktu. Pirmais punkts nozīmē, ka pirmstiesas liecības ir pretrunā ar tiesā sniegtajām (rakstiskajām, citu gandrīz nemaz nav), un to pretrunu prokurori konstatē pēc saviem ieskatiem. 2. punkts ir - apsūdzētais ir aizmirsis. Šeit praktizējums izveidojies pavisam interesants. Tā kā uz prokuroru jautājumiem vairums apsūdzēto atbildēt nevēlas, bet rakstiskas liecības ir snieguši, tad prokurori ir izsecinājuši, ka visu pārējo (kas nav bijis rakstiskajās liecībās, bet ir liecināts pirmstiesas laikā) apsūdzētie ir aizmirsuši. Droši vien tas arī lielākajā daļā gadījumu ir taisnība. Tad nu lasa visu, ko vēlas no pirmstiesas laikā apsūdzēto liecībam.