kur gan ir mani visi pasaules draugi ?!

un mana lielākā problēma ir neizlēmība   - pēdējā laikā es pārāk daudz paļaujos uz citiem,

tas ir tāpēc, ka man gluži vienkārši ir vienalga, es varētu būt  + -  jebkur un + - darīt jebko + -  jebkādā kontekstā un + -  jebkādā sajēgā, tāpēc, lai runā un dara citi

jo man tas neko nemanaina absolūti monotons stāvoklis, apātija apātijas galā

'bet  šodien bija paredzēts braukt plenērā un  saprotitet, ka neviens nekur nebrauc, jo mani  plenēra biedri ir tieši tādi paši kā es - viņiem ir vienalga vai braucam vai nebraucam, kad braucam un neviens nezina vai vispār grib braukt.

un es arī nezinu vai  gribu braukt, par spīti tam, ka esmu gatava, un tā mēs visi kopā nezinām un tā nekas nekad nenotiek, jo neviens nezina neko

YOYOYOYOYOYOYO

otrs jautājums -  kyr ir tas jebkas, kas kaut nedaudz spētu iedvesmot konstruktīvai rīcībai vai arī vienkārši iedvesmot ?!

YOOOO

p.s. ja kādam galīgi nav ko darīt - brauciet ciemos, es jūs izmantošu savtīgos nolūkos, ok nebrauciet arī - baigi vajag