Garastāvoklis:	weird
Mūzika:	L'Aura - Today

Piena Upe Ķīseļa Krastos
Cik maz vajag laimei. Galvā šorīt plūst un mutuļo saskābuša piena upe nobrukušos ķīseļa krastos, un mutē gandrīz vai PVA līmes garša kā bērnudārza mākslas stundās, kad bija jālīmē aplikāciju puķes pie papīra salvešu turētājiem. Atgulšos sofa, ieņemšu analgīnu, uzlikšu zaļās tējas kompresi, ja tāda reiz ir cena, kas jāmaksā par nodeldētiem papēžiem un traki labu atpūtu. Jūtos glaimota, mīļais brālis par mani no sirds gādā, ne tikai apdāvinot ar saimniecībā noderīgiem dindāļiem, bet arī neļaujot man kļūt par vieglas uzvedības sievieti un visiem vīriešiem, kas jelkad izrāda par mani interesi, apsola 'sadot pa seju'. Mums abiem atrodoties vienā izklaides zonā, es jūtos kā Dieva ausī, un ir absolūti skaidrs, ka neviens mani nepiedurs ne mazā pirkstiņa un visiem pretendentiem būs jāiziet face control. Bet, ja dažreiz izdodas aizlavīties, tad neba nu uz ilgu laiku, jo brālis kā partizāns visu novēro ar rezerves acu pāri pakausī. Vakarnakt, pašā līksmības smailē, skatos, brālis jau atkal stāv kā briedis pūļa malā, dusmīgu seju saraucis un manu rozā rokassomu vēcinādams kā signālu, ka jātin makšķeres. Neredzamās rokas teorija darbojas ne tikai ekonomikā.