Garastāvoklis:	pēc_jūras_garstāvolis
Mūzika:	kušums

Jūriņa..
Stāvot jūras malā un skatoties kā katrs nākošais vilnis skalojas aizvien tuvāk manām kājām. Viena debess mala pilna ar maziem baltiem mākonīšiem, otra zili melna. Tumšā padebeša augšējai malai cauri spiežas spoži saules stari. Tāda mazliet nereāla sajūta. Bet laba. Tā es tur stāvu un skatos, gribas domāt un iemūžināt šo saktu, ja ne fotogrāfijā, tad vismaz atmiņā, bet es tikai stāvu un skatos.
Pagriežoties uz prom iešanu zem kājām nočirkst gliemežvāki. Es pasmaidīju un bridu pa smiltīm uz asfalta pusi. Likās, ka smiltis grib, lai es palieku. Vēl tagad jūriņa šalc man ausīs un dikti grib, lai es pasmaidu. Bet es tikai sēžu un mazliet laimīgi nopūšos. Mazliet sapņaini, mazliet skumīgi, mazliet laimīgi, mazliet kaut kādi, mazliet nekādi..
Tādas ir šīs dienas, kad ūdens ur siltāks nekā gaiss..